ANO Attīstības programma
  Ilgtspējīgas kapacitātes un atbildības veidošana ANO Konvencijas „Cīņa pret zemes degradāciju/pārtuksnešošanos” mērķu īstenošanai Latvijā


Apakšprogramma:
Vide

Numurs:
00040670

Laiks:
2005. gada decembris – 2007. gada decembris

Partneri:
Vides Ministrija

Budžets:
722,516 ASV dolāri

Atbalstītāji:
Globālais Vides Fonds (GEF)





INFORMĀCIJA

Institūcija:

Nacionālais projekta direktors:

Nacionālais projekta koordinators:
Jānis Ģērmanis

Adrese:
ANO Attīstības programmas
Projektu birojs
Pils iela 21
Rīga, LV-1167

Tel.: (+371) 750-3691
Fax: (+371) 750-3601
E-mail: janis.germanis@undp.org

UNDP projektu vadītājs:
Silvija Kalniņš

Adrese:
ANO Attīstības programmas
Projektu birojs
Pils iela 21
Rīga LV-1167

Tel: (+371) 750-3605
Fax: (+371) 750-3601
E-mail:
silvija.kalnins@undp.org
www.undp.lv

 

Darbības jomas raksturojums

Šobrīd Latvijā nav pieejami ticami un salīdzināmi dati par zemes kvalitāti. Vienlaikus būtiski samazinājusies mākslīgā un it īpaši organiskā minerālmēslojuma izmantošana, dažviet lauksaimniecības zemes netiek izmantotas, kamēr atsevišķos reģionos notiek intensīvā lauksaimniecība. Tomēr praktiķi, atbildīgās amatpersonas un zinātnieki uzskata, ka zemes degradācija Latvijā ir būtisks un risināms jautājums. 2002. gadā Latvijas valdība ratificējusi ANO Konvenciju „Cīņa pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju” (ANO KCP) tādējādi apņemoties mazināt zemes degradāciju. Konvencijā noteikto mērķu sasniegšanai Latvijas valdība īsteno ANO Attīstības programmas un Pasaules Vides fonda finansēto projektu ” Ilgtspējīgas kapacitātes un atbildības veidošana ANO KCP mērķu īstenošanai Latvijā” (turpmāk tekstā – Projekts) .

Projekta dokumentā izvirzīti pieņēmumi, ka zemes degradācijas procesus Latvijā galvenokārt izraisījusi nepareiza zemes lietošana - nelīdzsvarota kultūru rotācija, nepietiekoša augsni saglabājošas zemkopības prakses pielietošana, neilgtspējīga augu barības vielu kontrole, neatbilstoša apūdeņošanas un nosusināšanas sistēmu apsaimniekošana, neatbilstošas nomas – īpašuma attiecības, pārmērīga vai slikti vadīta mežu izstrāde. Lielā mērā visu iepriekš minēto problēmu cēlonis ir zemes lietotāju zemie ienākumi un nepietiekamās zināšanas.

Mērķi

Projektā ir paredzēts sasniegt sekojošus rezultātus vairākos līmeņos:

1. Valstiskā līmenī uzlabota valsts zemes rīcībpolitika un ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas principi integrēti politikas un likumdošanas sistēmā;

2. Pēc noteiktiem principiem izvēlētās pilotteritorijās notikusi zemes kvalitātes izvērtēšana, iespējamo apsaimniekošanas scenāriju izvērtēšana un risku apzināšana diskusiju gaitā ar zemniekiem un pašvaldību un valsts institūciju atbildīgajiem darbiniekiem. Tādejādi iegūti reprezentatīvi dati par zemes stāvokli, kas tiks izmantoti izstrādājot apsaimniekošanas modeļus noteikta tipa teritorijām un izveidojot vietējo kapacitāti ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas prakses ieviešanai. Iegūtās zināšanas un pieredze ir izplatīta visā valstī;

3. Ilgstpējīgas zemes apsaimniekošanas principu mērķtiecīga iekļaušana izglītības sistēmā – gan vispārizglītojošās skolās, profesionālās izglītības iestādēs un augstskolās – nodrošinās zemes degradācijas iespējamo risku apzināšanos un atbildīgu rīcību nākotnē.

Apraksts

Projektam ir vairāki uzdevumi:


1. Harmonizēt un uzlabot likumdošanu un tās saistošos noteikumus, kā arī plānošanu;

2. Izstrādāt motivācijas un ilgtspējīgus finansēšanas mehānismus;

3. Izveidot koordinācijas mehānismu, kas turpmāk nodarbosies ar zemes degradācijas jautājumiem;

4. Zemes jūtīguma un degradācijas risku inventarizācija pilot teritorijās;

5. Iesaistot sabiedrību izveidot vietējo kapacitāti integrētai zemes plānošanai, lai ieviestu ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas un apvienoto finansējumu praksi;

6. Pieredzes apmaiņa un replikācijas plāna izveide;

7. Vietējo zemnieku, citu zemes lietotāju un lēmumu pieņēmēju tehnisko zināšanu uzlabošana ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas jomā ;

Paaugstināt akadēmisko kapacitāti, lai uzlabotu zināšanas par ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, kā arī sabiedrības izpratnes veidošana.

Sasniegumi

1. Pilotteritoriju zemnieki, zemes lietotāji un apsaimniekotāji aktīvi iesaistījušies diskusijās par zemes degradācijas riskiem un iespējamajiem ilgstpējīgajiem zemes apsaimniekošanas modeļiem. Apzināti iespējamie finansējuma avoti un uzsāktas sarunas par inovatīvu risinājumu izmantošanu zemes ilgtspējīgā apsaimniekošanā.

2. Pilotteritorijās veikta augsnes agroķīmiskā analīze un dati būs apkopti 2006. gada beigās. Tā kā Projektā iekļautas divas dažādas teritorijas – mākslīgi veidota polderu sistēma un intensīvi apsaimniekotas lauksaimniecības zemes, dati sniegs pamatotu priekšstatu par vispārējo situāciju valstī.

3. Apkopota Latvijas valsts un daļēji privātajās institūcijās pieejamā augsnes kvalitāti raksturojošā informācija. Informāciju iekļaus datu bāzē, kas vienlaikus būs topošās Zemes ilgtspējīgās apsaimniekošanas koordinācijas padomes darba resurss.

4. Uzsākts darbs pie Latvijas valsts stratēģijas ANO KCP mērķu īstenošanai Latvijā.

5. Uzsākts darbs pie mācību grāmatas izstrādes augstskolām par zemes degradācijas un ilgtspējīgas apsaimniekošanas jautājumiem. Plānots tuvākajā laikā uzsākt darbu pie mācību metodisko materiālu izstrādes vispārizglītojošām skolām un tālākizglītības kursa izstrādes zemniekiem, zemes apsaimniekotājiem un atbildīgajiem valsts un pašvaldību darbiniekiem.

6. Informācija par Projektā notiekošajām aktivitātēm un to mērķiem regulāri tiek atspoguļota plašsaziņas līdzekļos.

7. Izveidota Projekta vadības un uzraudzības komanda.

Informācijas resursi internetā

www.undp.lv

www.vidm.gov.lv

www.unccd.int

Atjaunots: 2006-10-27

Drukāt Drukāt